by-cube6726DE18-128E-43E4-B447-D06D47091442icon-password-hideicon-password-showicon-soc-twitterCAD844F2-320D-45C6-B175-AF8D01DF9766icon-soc-whatsapp112CBFE3-B5AA-4B81-8862-89F6C0D8AA7D

Populāra metode uzņēmējdarbībā, izglītībā un citās jomās – dizaina domāšana

Populāra metode uzņēmējdarbībā, izglītībā un citās jomās – dizaina domāšana

Dizaina domāšanas pielietošana kļūt arvien aktuālāka dažādās nozarēs – tas ir process, kas sniedz iespēju efektīvi nonākt pie jaunām idejām vai problēmu risinājumiem. Dizaina domāšanu novērtē un izmanto visdažādākajās jomās – vairumā gadījumu tas ir profesionālajā darbībā, taču dizaina domāšanas pamati var būt ļoti noderīgi arī ikdienas situācijās. Samsung “Skolēna digitālais IQ” eksperti dalās ar noderīgiem padomiem, kā izmantot dizaina domāšanu ikdienišķās situācijās.

Dizaina domāšana ir problēmu risināšanas metode, kuras pamatā ir iedziļināšanās problēmā vai situācijā, izprotot cilvēka vajadzības un meklējot risinājumus. Ļoti svarīga ir empātija, izpratne un situācijas uzlūkošana no citu cilvēku perspektīvas.  Dizaina procesa galvenais mērķis ir radīt produktus vai pakalpojumus ar īstu vērtību. Dizaina domāšanas procesā ir pieci pamatposmi: izpēte, problēmas definēšana, ideju izstrāde, prototipēšana un testēšana. Jāatceras, ka dizaina domāšanas process ir elastīgs - jebkurā brīdī ir iespēja atgriezties jebkurā no posmiem un veikt izmaiņas. Nav jābaidās eksperimentēt un testēt, kā arī veikt izmaiņas. Šāds process ļauj iespējami ātri atklāt kļūdas.

 Kā dizaina domāšanas procesu pielietot ikdienā?

 1.      Sāc ar izpēti un vizualizē problēmu.

Dizaina domāšanas process vienmēr sākas ar izpēti – lietotāja iepazīšanu un vajadzību izprašanu, datu un faktu ievākšanu. Ikdienas situācijās tas būtu radušās problēmas analīze, izvērtējot visus to ietekmējošos faktorus. Jānoskaidro, kā problēma radusies, kam šī problēma ir aktuāla un vai tā ir patiesa. Noderēs iegūtās informācijas vizualizēšana – tā palīdz labāk uztvert informāciju un izprast to.

 2.      Definē problēmu un izaicini vispārējus pieņēmumus.

Nākamais solis pēc problēmas vai situācijas izpētes ir tās definēšana. Analizējot iepriekšējā solī iegūto informāciju, skaidri jānosaka risināmā problēma vai situācija. Kritiski jāizvērtē vispārpieņemtie apgalvojumi un jāatrod unikālais, īpašais katrā situācijā. Uzdodot elementārus jautājumus un apšaubot katru faktu, var rasties unikālas idejas.

 3.      Izstrādā idejas vai meklē risinājumus.

Dizaina domāšanas procesā risināmajai problēmai vai situācijai jārada pēc iespējas vairāk risinājumu, lai tālāk pēc noteiktiem kritērijiem varētu atlasīt iespējami veiksmīgākos jeb atlasīt idejas ar vislielāko vērtību. Ideju izstrādē var noderēt apgrieztā domāšana – padomājot, kādi faktori, situācijas vai notikumi tikai veicinās radušos problēmu, atklāsies detaļas, kuras tieši jārisina. Ideju ģenerēšanas procesā nav jābaidās izmantot humoru, pieņemt par visdrosmīgākos un šķietami neiespējamos risinājumus, lai vēlāk īstajam risinājumam aizgūtu kādu no pat vistrakākajām idejām.

 4.      Izveido citiem domātus prototipus.

Pēc iespējami labāko risinājumu izvēles, tiek veidoti prototipi vai modelētas darbības, kuras sasniegtu izvirzīto mērķi. Prototipu būtība ir izstrādāto risinājumu testēšana jeb mazu modeļu, potenciālo darbības scenāriju radīšana. Problēmu risinājumu veidošanā ieteicams padomāt, kā problēmu risinātu, ja tā būtu aktuāla kādam citam – izjūtot lielāku atbildību pret citu cilvēku vajadzībām, var rasties vērtīgāki risinājumi. 

 5.      Testē risinājumus un atrodi veiksmīgāko.

Dizaina domāšanas procesa noslēguma lietotājs jeb cilvēks, kura problēma vai vajadzība tiek risināta, testē izstrādātos prototipus jeb pārbauda, vai radītie risinājumi strādās un sasniegs izvirzīto mērķi. Šajā posmā nav jābaidās kļūdīties, jo tieši tam pārbaudīšana ir domāta – izmēģināšanai, izvērtēšanai un veiksmīgāko risinājumu radīšanai.

“Dizaina domāšana pēdējos gados ir kļuvusi par plaši pielietotu metodi dažādās nozarēs, jo tā izceļ cilvēka vajadzības un vērtīgu risinājumu radīšanu. Paredzams, ka dizaina domāšana būs viena no nākotnes profesijās pieprasītām kompetencēm, tādēļ esam to iekļāvuši šī gada digitālās izglītības programmā. Rīkosim Dizaina domāšanas meistarklasi programmas dalībniekiem un apgūtās zināšanas tiks pielietotas arī praktiski, konkursa ideju pilnveidē, ” saka Samsung “Skolēna digitālais IQ” vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.