by-cube6726DE18-128E-43E4-B447-D06D47091442icon-password-hideicon-password-showicon-soc-twitterCAD844F2-320D-45C6-B175-AF8D01DF9766icon-soc-whatsapp112CBFE3-B5AA-4B81-8862-89F6C0D8AA7D

Psihologs: Pieaugušajiem ar lielāku iniciatīvu jāiesaistās jauniešu digitālajā ikdienā

Psihologs: Pieaugušajiem ar lielāku iniciatīvu jāiesaistās jauniešu digitālajā ikdienā

Jaunieši arvien biežāk saskaras ar nepatīkamiem izaicinājumiem interneta vidē, ko nereti veicina pavirša, nevērīga un rupja vienaudžu uzvedība. Par spīti pieredzes trūkumam, saspīlējumus jaunieši lielākoties risina paši. 84% atzīst, ka nelūdz palīdzību skolotājiem, bet 70% aptaujāto neiesaista arī vecākus, liecina Samsung Skola nākotnei veiktā aptauja*. Lai palīdzētu jauniešiem novērst problēmsituāciju veidošanos, klīniskā psiholoģe iesaka pieaugušajiem pašiem aktīvāk iesaistīties jauniešu digitālajā ikdienā.

Vairāk nekā 70% jaunieši norāda, ka viņu aktivitātes internetā atšķiras no darbībām reālajā dzīvē. Paviršība, nevērība, kā arī rupjības - šo iemeslu dēļ bieži vien rodas pārpratumi un nevajadzīgi konflikti. Aptaujā noskaidrots, ka trešdaļa (30%) jauniešu interneta vidē aizskāruši personu ar nepārdomātu ierakstu, komentāru, ievietojuši nekorektu fotogrāfiju, izteikuši rupju vai aizvainojošu piezīmi. Taujāti par to, kā rīkotos, ja klases WhatsApp grupā kāds ņirgātos par klasesbiedru, 36% atzina, ka neiesaistītos situācijā un neaizstāvētu klasesbiedru. Problēmsituācijās jaunietis nereti paliek viens.

“Mūsdienās skolas vecuma bērni itin veikli orientējas interneta pasaulē un sociālajos tīklos, un, nonākot sarežģītās situācijās, tās cenšas risināt paši. Tomēr, lai arī vairums (71%) aptaujāto norāda, ka skolā ir pietiekami daudz informācijas par to, ko darīt, ja internetā nākas saskarties ar problēmām, prakse liecina, ka jauniešiem pietrūkst pieredzes un prasmes konfliktsituāciju veiksmīgai risināšanai. Jāatzīmē, ka saziņa tiešsaistē ir relatīvi jauns komunikācijas veids, tādēļ problēmas digitālajā vidē jāmācās risināt ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem," saka Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene.

“Lai iedrošinātu bērnu dalīties, ne tikai ar ikdienas notikumiem, bet arī ar izaicinājumiem, vecākiem biežāk jāatvēl laiks sarunām - reizēm pietiek kaut ar kvalitatīvām 15-30 minūtēm, taču svarīgi tās atrast katru dienu. Sarunas jāveido interesantas, izvairoties no jautājumiem "vai tu izmācījies?”, “vai esi sakārtojis istabu?”, kas neveicina bērna interesi par dialogu. Jautājumus vēlams formulēt atvērtus, lai bērns brīvi var veidot savu stāstījumu. Gan vecākiem, gan pedagogiem vairāk jāpievērš uzmanība bērna ikdienas uzvedībai, fiksējot neraksturīgu izturēšanos, nervozitāti, noslēgtību vai agresivitāti, kuras cēlonis varētu būt neatrisinātas problēmsituācijas tiešsaistē. Pieaugušo līdzdarbošanās veicinās veiksmīgāku situāciju pārvarēšanu un mācīs jaunietim nebaidīties vērsties pēc palīdzības. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pieaugušajam jāatrisina bērna problēma vienam, jo, izjūtot atbalstu, jaunietis kļūs atvērtāks, emocionāli stabilāks un pašapzinīgāks, kas ir vieni no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai mācītos citus problēmu risināšanas paņēmienus. Ieguvēji būs arī pieaugušie, jo aktīvāka iesaiste bērnu digitālajā ikdienā uzlabos arī savstarpējās attiecības”, atzīst psiholoģe Zane Avotiņa.

“Pieaugušo iesaiste jauniešu ikdienā ir temats, kas vienmēr bijis uzmanības vērts, taču jo īpaši aktuāls tas ir patlaban, kad digitālā komunikācija ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Pieaugušajiem ir būtiski atgādināt jauniešiem par pieklājību un atbildību digitālajā saziņā jeb citiem vārdiem – netiķeti. Tas spētu novērst interneta problēmsituāciju veidošanos jau sākumpunktā. Tieši tādēļ šogad Samsung skola nākotnei projektā “Skolēna digitālais IQ” īpašu uzsvaru liekam uz savstarpēji pieklājīgām un atbalstošām attiecībām ne tikai klātienē, bet arī digitālajā vidē,” saka Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

* Aptauju veica Samsung Skola nākotnei sadarbībā ar Mindshare 2018. gada augustā un septembrī, aptaujājot 520 respondentus vecumā no 14 - 18 gadiem.