by-cube6726DE18-128E-43E4-B447-D06D47091442icon-password-hideicon-password-showicon-soc-twitterCAD844F2-320D-45C6-B175-AF8D01DF9766icon-soc-whatsapp112CBFE3-B5AA-4B81-8862-89F6C0D8AA7D

Mākslīgais intelekts

Ideja par mākslīgo intelektu nav jauna – doma par mašīnām, apveltītām ar spriestspēju, radās jau vēlīnajos viduslaikos. Kopš 19. gadsimta zinātniskās fantastikas literatūrā bieži ir figurējis koncepts par mākslīgām intelektuālām būtnēm vai mašīnām. Tā kā cilvēce uzdevumu veikšanu arvien vairāk uztic datoriem, rodas vēlme iemācīt tiem darīt arī to, ko līdz šim ir spējis tikai cilvēks. Jaudīgāki datori un pieeja lielam datu apjomam 21. gadsimtā ļauj aizvien straujāk attīstīties mašīnapmācībai.

 

Mākslīgais intelekts ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta saprātīgu mašīnu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos.


Mākslīgā intelekta veidi

  • Stiprais mākslīgais intelekts (Strong AI) – tā mērķis ir izveidot mašīnas, kas varētu ne tikai domāt tāpat kā cilvēks, bet arī izskaidrot, kā domā cilvēks. 
  • Vājais mākslīgais intelekts (Weak AI) – dažādas tehnoloģijas, kas tiek ieviestas sistēmās, lai piešķirtu tām saprātīgas īpašības un izmantotu praktiskajā dzīvē.

Ikdienā mēs pat nepamanām, ka kaur kur darbojas vājais mākslīgais intelekts. Piemēram, Amazon ieteikumi, balstoties uz tavu iepriekšējo pirkumu, un Netflix filmu rekomendācijas, par pamatu ņemot tavas iepriekš skatītās filmas. Sistēma ievāc noteiktu informāciju par tevi, taviem pirkšanas vai satura patērēšanas paradumiem un “izdomā”, kāds tu esi, ko varētu vēlēties, un izmanto šo informāciju savos piedāvājumos. Stiprā mākslīgā intelekta modeļi, kas spētu simulēt saprātīgas būtnes apziņu, vēl joprojām nav izstrādāti. 

Šis dalījums gan nav strikti noteikts, un ļoti daudzas tehnoloģijas atrodas kaut kur pa vidu. Varētu teikt, ka šobrīd vislielākais darbs notiek tieši šajā vidus posmā – tehnoloģijas izmanto cilvēku spriešanas spēju kā palīgu, bet ne kā mērķi to pilnveidot līdz ideālam. Eksistē arī tādi margināli projekti kā, piemēram, Īlona Maska (Elon Musk) Neuralink, kura mērķis ir savienot cilvēka smadzenes ar mākslīgo intelektu jeb – citiem vārdiem sakot – paplašināt cilvēka smadzeņu iespējas, piesaistot mākslīgo intelektu.


Mākslīgais intelekts – drauds vai nepieciešamība

Pastāv dažādi viedokļi par to, vai mākslīgais intelekts cilvēcei ir drauds vai nepieciešamība. Stīvens Hokings, Īlons Masks, Bils Geitss uzskata, ka šie pētījumi var radīt draudus cilvēcei un mākslīgais intelekts var sagribēt mūs iznīcināt (gluži kā filmā “Terminators”). Citi domā, ka mākslīgais intelekts kalpos kā palīgs cilvēkiem dažādu uzdevumu veikšanā. Viena no būtiskākajām problēmām, ar ko mēs šai sakarā varētu saskarties nākotnē, ir bezdarbs – tiek prognozēts, ka nākamajā desmitgadē tas varētu aizvietot vismaz 16% cilvēku.

Mašīnmācīšanās ir datorzinātnes nozare, kas pēta mašīnu iespējas mācīties, neprogrammējot tās. Tas ir iespējams, interpretējot lielu datu apjomu, klasificējot to, kā arī mācoties no veiksmēm un kļūdām. Mašīnmācīšanos var uzskatīt par mākslīgā intelekta apakšnozari, vai arī, varētu teikt, tā ir mākslīgā intelekta praktisks lietojums. Mācīšanās pamatā ir tādu zināšanu ieguve, uz kurām balstoties būtu iespējams pieņemt dažādus lēmumus. Agrīnajiem datoriem šādas iespējas bija ļoti ierobežotas, jo nebija pietiekami liela datu apjoma, ko tajos ievadīt un ko tie varētu analizēt. Turklāt arī datu ievades ātrums bija lēns. Mūsdienās, kad praktiski visa analogā informācija ir pieejama arī digitālā formā, datoru iespējas mācīties ir neierobežotas.

Laika gaitā ir bijušas dažādas metodes, ar kurām mašīnas varētu apstrādāt datus un izdarīt saprātīgus lēmumus. Pēdējos gados vislielāko popularitāti ir ieguvuši mākslīgie neironu tīkli. Ņemot palīgā neirozinātni, zinātnieki atklāja, ka ir iespējami tādi datoru modeļi, kas darbotos līdzīgi cilvēka smadzenēm, un tiem būtu pa spēkam objektu atpazīšana, informācijas fragmenta salīdzināšana ar citu fragmentu un sakarību atrašana starp tiem.

Mākslīgā intelekta un mašīnmācības lietojums mūsdienās ir ļoti plašs – no personālajiem asistentiem mūsu telefonos, pašbraucošiem auto līdz pat vēža šūnu attīstības analizēšanai medicīnā un melno caurumu noslēpuma pētīšanai Visumā.

1.jpg

Google Waymo pašbraucošie automobiļi, kas spēj vienlaikus analizēt sensoru datus par apkārtējo vidi un augstas izšķirtspējas 3D kartes (Avots: https://waymo.com/)

 

Noderīgi mācību resursi:



INTERESANTI!

  • 1950. gadā zinātnieks Alans Tjūrings (viens no mākslīgā intelekta zinātnes pamatlicējiem) izstrādāja testu, ar kuru pārbaudīt, vai mašīnai piemīt intelektuālas būtnes pazīmes. Tas sastāv no testētāja un diviem testējamiem – cilvēka un datora. Testētājs, izmantojot klaviatūru un ekrānu, sazinās ar cilvēku un datoru, taču viņam nav zināms, kurš ir kurš. Ja testētājs, veicot pārrunas, nespēj atšķirt cilvēku no datora, tiek uzskatīts, ka dators ir izgājis Tjūringa testu.
  • 1996. gadā IBM izstrādāts dators Deep Blue zaudēja šaha mačā krievu lielmeistaram Garijam Kasparovam. Deep Blue tika radīts ar vienu mērķi – spēlēt šahu, un tas spēja sekundē izskaitļot 200 miljonus iespējamo gājienu. 1997. gadā Deep Blue tomēr izdevās uzvarēt cilvēku.
  • Dažādas spēles un aplikācijas – Cargo-Bot (Android, iOS), Lightbot : Programming Puzzles (Android, iOS), Human Resource Machine (Windows, Mac, Linux, iOS), CodeCombat (Mac, Windows).

 


IEGAUMĒ!

  • Ir divu veidu mākslīgais intelekts: stiprais jeb mašīnas, kuras spēj ne tikai domāt kā cilvēks, bet arī izskaidrot, kā domā cilvēks; vājais –tehnoloģijas, kas tiek ieviestas sistēmās, lai papildinātu tās ar “saprātīgām” īpašībām un izmantotu praktiskajā dzīvē. 
  • Vājā mākslīgā intelekta piemērus sastopam ik dienas, piemēram, savā tālrunī un datorā, kur programmas, analizējot mūsu izvēles, piedāvā mums atbilstošāko. 
  • Stiprā mākslīgā intelekta modeļi, kas spētu simulēt saprātīgas būtnes apziņu, vēl joprojām nav izstrādāti.

1. Uz kādiem jautājumiem jāatbild, lai pieņemtu pamatotu (izsvērtu) lēmumu ticēt vai neticēt avotam un tā saturam?

(pareizas ir vairākas atbildes)

2. Pabeidz teikumu! Mobilās lietotnes vislabāk lejupielādēt no mūsu viediekārtu operētājsistēmu veidotāju veikaliem (AppStore, GooglePlay, WindowsStore), jo

3. Kurš no dotajiem apgalvojumiem par datoriku ir aplams?

4. Stiprā mākslīgā intelekta piemērs ir: