by-cube6726DE18-128E-43E4-B447-D06D47091442icon-password-hideicon-password-showicon-soc-twitterCAD844F2-320D-45C6-B175-AF8D01DF9766icon-soc-whatsapp112CBFE3-B5AA-4B81-8862-89F6C0D8AA7D

Medijpratība

Medijpratība ir cilvēku prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt to vēstījumu. Šādas prasmes sekmē indivīda radošo darbību, kā arī mazina mediju komunikācijas vienvirziena ietekmi, ļaujot atpazīt un novērst tendenciozas informācijas izplatīšanu. Zinoša auditorija spēj atšķirt medijus, kas atbalsta un pārstāv kvalitatīvas un uzticamas žurnālistikas principus. (Avots: jaunatne.gov.lv).

 

Medijpratība palīdz:

  • attīstīt kritisko domāšanu;
  • izprast, kā mediju ziņas ietekmē mūsu sabiedrību un kultūru;
  • pamanīt aizspriedumus, intrigas, maldinošu informāciju un melus;
  • atklāt stāsta daļas, kas palikušas neizstāstītas;
  • fiksēt saturā izmantotas pārliecināšanas tehnikas; 
  • atpazīt mārketinga stratēģijas;
  • ieraudzīt, ko medija īpašnieks vēlas tev “pārdot”;
  • novērtēt ziņas, balstoties uz savu pieredzi, prasmēm, pārliecību un vērtībām;
  • radīt un izplatīt pašam savas ziņas;
  • aizstāvēt taisnīgu mediju darbu (Avots: medialiteracyproject.org, 2017, "What is Media Literacy?").

Ja runājam par mediju un informācijas izpausmes brīvību, tad jāsaprot, ka medijpratība ir izšķiroša kompetence strauji plaukstošajā komunikācijas sabiedrībā. Šī brīža galvenais izaicinājums ir sabalansēti savienot divas puses: no vienas – pēc iespējas efektīvāk izmantot mediju un jauno tehnoloģiju potenciālu; no otras – pēc iespējas minimizēt to radītos riskus. Tas ir izaicinājums gan politikas veidotājiem, gan mediju kompānijām un interneta satura radītājiem, gan skolām, zinātniekiem un nevalstiskajām organizācijām, gan arī jauniešiem, viņu vecākiem un citiem cilvēkiem. (Avots: unesdoc.unesco.org, 2017).