by-cube6726DE18-128E-43E4-B447-D06D47091442icon-password-hideicon-password-showicon-soc-twitterCAD844F2-320D-45C6-B175-AF8D01DF9766icon-soc-whatsapp112CBFE3-B5AA-4B81-8862-89F6C0D8AA7D

Tīmekļa tehnoloģijas

Kas ir tīmekļa tehnoloģijas, un ko ar tām dara - globālais tīmeklis ir viens no pēdējiem grandiozajiem cilvēces izgudrojumiem. Tikai nedaudz mazāk kā 30 gadu vecs, tas ir piedzīvojis daudz strauju pārmaiņu, un šodien mums jau ir grūti iedomāties savu dzīvi bez tā. Piekļuve globālajam tīmeklim jau ir tikpat pašsaprotama kā elektrības pieslēgums mājai. Šī nodaļa sniegs ieskatu, kā tas darbojas un kā tiek izveidotas mājaslapas.

 

Tīmekļa tehnoloģijas ir metodes un rīki, ar kuriem datori spēj sazināties savā starpā. Pēdējo dekāžu laikā tīmeklis ir piedzīvojis strauju izaugsmi – no vienkāršām mājaslapām līdz aplikācijām, komplicētiem tīkla pakalpojumiem, e-komercijai utt. Lai datori spētu sazināties savā starpā, tie izmanto noteiktu instrukciju kopumu, ko sauc par protokoliem. Protokoli ir datoru saziņas valoda. Eksistē daudzi un dažādi saziņas protokoli, no kuriem populārākie ir HTTP (pamatā datu apmaiņai tīmeklī), FTP, SMTP, IP.

Izmantojot tīmekļa tehnoloģijas, tu vari ne tikai apskatīt citu izveidotas mājaslapas, bet arī radīt pats savas. Mājaslapas parasti tiek izvietotas datu centru datoros, kas tiek saukti par serveriem. Uzinstalējot noteiktu programmatūru, piemēram, web serveri, arī tavs dators var būt serveris, uz kura izvietot savu mājaslapu, lai tā būtu pieejama citiem. Šobrīd populārākie web serveri veidoti ar Apache un nginx programmatūru, un parasti tie tiek instalēti uz Unix tipa operētājsistēmām, kas tiek uzskatītas par drošākām un stabilākām nekā serveri ar Windows operētājsistēmu. Ja servera uzstādīšana liekas pārāk sarežģīta, lapu var izvietot, izmantojot mājaslapas uzturēšanas pakalpojumu (hosting). Tie gan visbiežāk būs par ikmēneša maksu.

Lai izveidotu vienkāršu mājaslapu, nav jāapgūst sarežģītas programmēšanas valodas. Iesākumam pietiek iemācīties hiperteksta iezīmēšanas valodu HTML, kā arī īpašu stila valodu CSS, kas HTML dokumentam piešķir izskatu.


HTML koda piemērs:

1.jpg

 

Hiperteksts ir teksta dokuments datora vai citas elektroniskās ierīces ekrānā, ar kuru informācija tiek iegūta no savstarpēji saistītiem dokumentiem. Ikviena mājaslapa sastāv no 3 slāņiem, ko var saukt arī par globālā tīmekļa pamattehnoloģijām:

  • Strukturālais slānis, kas definē lapas struktūru – HTML. HTML tiek uzskatīta nevis par programmēšanas valodu, bet gan par iezīmēšanas valodu. Tā apraksta interneta dokumenta struktūru. Viens no galvenajiem HTML komponentiem ir tagi, ar kuriem semantiski apzīmē dažādus elementus, piemēram, virsrakstus, paragrāfus, attēlus u.c.

  • Prezentācijas slānis, kas piešķir lapai izskatu un izklājumu (dizains) – CSS. CSS ir īpaša valoda, ar ko apraksta HTML dokumenta izskatu jeb stilu. Ar to šajā gadījumā saprot dažādu elementu izskatu – krāsu, izmēru, fonta tipu un lielumu.

  • Funkcionālais slānis, kas iekustina lapas elementus un padara to dinamisku – JavaScript. JavaScript ir programmēšanas valoda, kas ļauj padarīt mājaslapas interaktīvas un papildināt tās ar dažādām tiešsaistes programmām, piemēram, spēlēm.


INTERESANTI!

Vai tu zināji, ka:

  • Globālo tīmekli (world wide web), kādu mēs to pazīstam šobrīd, 1989. gadā izgudroja angļu zinātnieks un inženieris Tims Bērnerss-Lī (Tim Berners-Lee). Viņš izveidoja pirmo veiksmīgo apmaiņu starp diviem datoriem, izmantojot hiperteksta protokolu. Avots: www.w3.org, 1998, "Information Management: A Proposal". 
  • Pasaulē pirmā mājaslapa ir pieejama šeit: http://info.cern.ch/hypertext/WWW/TheProject.html
  • Patlaban pasaulē ir aptuveni 1 miljards mājaslapu. Visu interneta datu apjomu var iekopēt vienā miljardā DVD jeb 200 miljonos “Blu-Ray” disku.

 


IEGAUMĒ!

  • Lai izveidotu vienkāršu mājaslapu, nav jāapgūst sarežģītas programmēšanas valodas. Pietiek iemācīties hiperteksta iezīmēšanas valodu HTML, kā arī stila valodu CSS.
  • Ikviena mājaslapa sastāv no 3 slāņiem, ko var saukt arī par globālā tīmekļa pamattehnoloģijām, – strukturālā, prezentācijas un funkcionā